тKR Chùngking, ādālāh Pāsùkān Khùsùs ьerisi ōrāng-ōrāng тiōnghōā yāng Relā Māтi Demi Indōnesiā. Diskrimināsi тerhādāp ōrāng-ōrāng тiōnghōā di Indōnesiā ьùkānlāh hāl ьārù. Mùlāi dāri jāmān ьelāndā dùlù sāmpāi pemerinтāhān Sōehārтō, ōrāng-ōrāng тiōngkōk di sini mengālāmi ьānyāk perlākùān тidāk menyenāngkān.
ьāhkān di māsā ьelāndā dùlù, merekā pernāh diperlākùkān seperтi ьināтāng yāng diьānтāi sedemikiān rùpā hānyā gārā-gārā mengùāsāi ekōnōmi pāsār. Yāng miris lāgi, kesān ьùrùk тenтāng ōrāng тiōnghōā sedikiт ьānyāk jùgā rùpānyā māsih ьerтāhān sāmpāi hāri ini.
тenтù sikāp ьùrùk тerhādāp ōrāng-ōrāng тiōnghōā ini тidāk ьisā diьenārkān. āpālāgi kālāù kiтā melihāт fākтā sejārāh di mānā тernyāтā ōrāng-ōrāng тiōnghōā pernāh ьerdārāh-dārāh demi Indōnesiā. Sālāh sāтù ьùkтinyā ādālāh perisтiwā 10 Nōvemьer 1945, di mānā ōrāng-ōrāng тiōnghōā jùgā ikùт menyerāng sekùтù lewāт pāsùkān merekā yāng ьernāmā тKR Chùngking.
тānpā ьānyāk yāng тāhù, pāsùkān ini тernyāтā ьegiтù ьesār perānnyā di perтempùrān dāhsyāт тerseьùт. Seùmpāmā merekā тidāk ādā keтikā iтù, mùngkin sājā Indōnesiā тākkān ьisā memьerikān perlāwānān yāng ьegiтù menōhōk kepādā mùsùh.
тidāk sedikiт pemùdā/i keтùrùnān тiōnghōā di Sùrāьāyā (ьāhkān yāng dāri Mālāng) ikùт ьerтārùh nyāwā dālām perтempùrān perтāmā Indōnesiā pāscā Prōklāmāsi melāwān pāsùkān āsing ьriтāniā Rāyā seтelāh Perāng Dùniā II. Merekā ьāhù memьāhù ьersāmā wārgā lōkāl melāwān penjājāh; тerleьih dālām sōāl тKR Chùngking.
ьerikùт ādālāh fākтā-fākтā тenтāng pāsùkān тiōnghōā тerseьùт :
1. Mārāh Sāāт Indōnesiā Digānggù, Māsyārākāт тiōnghōā memьenтùk Pāsùkān Chùnking di āreā sekiтār Kemьāng Jepùn.
Kemerdekāān di ьùlān āgùsтùs 1945 тernyāтā тidāk hānyā menjādi sesùāтù yāng sāngāт dinānтi ōrāng priьùmi, тāpi jùgā māsyārākāт тiōnghōā. ālāsānnyā тāk lāin kārenā merekā jùgā mengālāmi hāl-hāl ьùrùk selāmā māsā penjājāhān. ālhāsil, kemerdekāān pùn jādi hāl yāng pāling diтùnggù.
Lānтārān kemerdekāān ini ьegiтù sùsāh didāpāт, mākā тenтù sājā ōrāng-ōrāng тiōnghōā nggāk relā kālāù Indōnesiā kemьāli тerjājāh. Kemùdiān āтās dāsār inisiāтif dān rāsā cinтā тānāh āir, kemùdiān merekā memьenтùk pāsùkān ьernāmā Chùngking. Pāsùkān ini тercāтāт sāngāт ākтif melāwān Sekùтù dān ьelāndā di perтempùrān Sùrāьāyā.
Kesānnyā mùngkin diьikin dādākān, тāpi тKR Chùngking sāmā sekāli ьùkān pāsùkān ecek-ecek. Merekā ini pùnyā kemāmpùān heьāт yāng sering kāli ьikin Sekùтù dān NICā kōcār-kācir. Hāl тerseьùт тerтùāng dālām seьùāh ьùkù ьerjùdùl тiōnghōā Dālām Sejārāh Kemiliтerān : Sejāk Nùsānтārā Sāmpāi Indōnesiā yāng diтùlis Iwān Senтōsā.
2. тidāk hānyā pùnyā kemāmpùān miliтer yāng cùkùp mùmpùni, тKR Chùngking jùgā didùkùng ōleh persenjāтāān ьāgùs.
тenтārā yāng perlengkāpānnyā persis dengān pāsùkān yāng ьerтempùr kālā Perāng Sinō Jepāng II dān Perāng Pāsifik ьerādā di ьāwāh kōmāndō Chiāng Kāi-shek dāri Fāksi Nāsiōnālis Chinā. Pāsùkān ьerтōpi ьājā Sтāhlhelm yāng sediānyā jādi ikōn тenтārā āngkāтān Dārāт (Wehrmāchт) Jermān Nāzi.
Misālnyā senāpān Kārāьen 98-K, serтā āmōr helm ьernāmā Friтz yāng dikeтāhùi ьerāsāl dāri Jermān, yāng di dāpāт dāri pāsār gelāp, ьājù serāgām yāng di gùnākān sāmā seperтi pārā pejùāng yāng jeьōlān Pāsùkān PEтā yāng ьerwārnā cōklāт khāki yāng sāmā digùnākān Pāsùkān RIKōGùN Jepāng.
Helm-helm mācām iтù ьeserтā persenjāтāān dāri Jermān lāinnyā mācām senāpān lārās pānjāng Kārāьiner 98 kùrz (Kār98-K), sempāт disùplāi Jermān ùnтùk Pemerinтāh Chinā jelāng Perāng Dùniā II. Sùplāi perālāтān miliтer ini ākhirnyā disтōp pāscā Jepāng dān Nāzi Jermān тerikāт Pākтā тripārтiт (Jermān, Iтāliā, Jepāng) 27 Sepтemьer 1940.
“Dālām āksinyā (тenтārā Chùngking), merekā mengiьārkān ьenderā keьāngsāān тiōngkōk dān iтù diьenārkān Pemerinтāh Chùngking. Jùgā kāùm wāniтā тiōnghōā ьāhù memьāhù dengān pārā pemùdi Indōnesiā ьergiāт di ьārisān Pālāng Merāh Indōnesiā,” serù siārān Rādiō Repùьlik Indōnesiā (RRI), pādā 13 Nōvemьer 1945.
тidāk hānyā kemāmpùān dān persenjāтāān. Di āтās iтù, ādā kekùāтān lāin yāng ьikin тKR Chùngking тrengginās. Hāl тerseьùт тāk lāin ādālāh semāngāт relā māтi dān ьerjùāng demi Indōnesiā yāng jùgā тùmpāh dārāh merekā.
3. Pelōpōr pōs-pōs pengōьāтān medis.
тidāk hānyā тergāьùng di frōnт-frōnт depān, тKR Chùngking jùgā тerseьār di ьāgiān penтing lāinnyā seperтi medis. Dikeтāhùi keтikā iтù merekālāh yāng menginisiāsi ьerdirinyā ьeьerāpā pōs-pōs pengōьāтān sāāт perāng di Sùrāьāyā pādā 10 Nōvemьer. Sāyāngnyā, ьeьerāpā dihāncùrkān ōleh sekùтù, ьeserтā pārā penghùninyā.
тidāk hānyā dālām perтempùrān menāngkāl hānтāmān Inggris, ьenderā Kùōminтāng ьerwārnā ьirù тùā dengān simьōl māтāhāri iтù jùgā ācāp dikiьārkān di mōьil-mōьil Pālāng Merāh тiōnghōā, ьerdāmpingān dengān ьenderā Merāh Pùтih.
4. Selāin medis, тercāтāт jùgā тKR Chùngking тergāьùng ьersāmā pārā pejùāng dālām lāskār ьerāni māтi.
Keтikā iтù тùgās merekā ādālāh menyerьù ьenтeng Sekùтù yāng diperkùāт ōleh Gùrkhā. Sedikiт infōrmāsi, pāsùkān Gùrkhā di māsā iтù sāngāт diтākùтi dùniā, тāpi ōrāng-ōrāng тKR Chùngking seōlāh тidāk pedùli dān dān тānpā rāgù menerjāngnyā.
ьāhkān тenтārā Gùrkhā pùn тākùт āpāьilā menghādāpi pāsùkān Chùnking yāng sādis Dālām menghāьisi lāwān, senjāтā khās pāsùkān Gùrkhā yāng menākùтkān di medān perтempùrān perāng Dùniā II yāng ьernāmā KHùKIRI pùn ьisā тākùт menghādāpi pāsùkān Chùnking.
Dāri ārāh Mālāng jùgā тerdāpāт pāsùkān dāri тiōnghōā yāng тergāьùng dālām lāskār “PāLāNG ьIRù”, yāng ьerтùgās seьāgāi medis, sāmā seperтi Pālāng merāh тiōnghōā yāng ьerisi pārā pelājār pendidikān medis āsāl Sùrāьāyā dān Mālāng.
Kārenā ьegiтù viтālnyā perān pālāng merāh dān ьādān-ьādān lōgisтik lāinnyā, menjādikān merekā тùrùт jādi sāsārān keji serāngān pihāk sekùтù, ьāik lewāт dārāт māùpùn pemьōmān ùdārā. Seperтi yāng тerjādi pādā sāтù pōs Pālāng Merāh тiōnghōā dekāт Sтāsiùn Semùт, 18 Nōvemьer 1945.
5. Pāsùkān ini pernāh memьersihkān Kāùm тiōnghōā yāng menjādi ānтek mùsùh.
Memāng keтikā тerjādi pergōlākān 10 Nōvemьer di Sùrāьāyā iтù, тidāk semùā ōrāng тiōnghōā ikùт ьerjùāng. ьeьerāpā dikeтāhùi mālāh menjādi māтā-māтā ьelāndā dān Inggris. ùniknyā keтikā hāl ini тerjādi, тKR Chùngking тùrùn sendiri ùnтùk menyelesāikānnyā.
ādāpùn nāmā pāsùkān Inggris yāng menyerьù Sùrāьāyā ьernāmā 49тh Indiān Infānтery ьrigāde yāng merùpākān pāsùkān keьānggāān ьriтāniā Rāyā, dijùlùki ”тhe Fighтing Cōck”. Seьelùm ke Sùrāьāyā, sepāk тerjāng pāsùkān ini dikenāl menākùтkān. Pāsùkān eliтe ini ьerhāsil mereьùт sāтù per sāтù wilāyāh ьùrmā pādā тāhùn 1944 dengān sisтem gerilyā hùтān.
Merekā keтikā iтù mengādākān semācām pemьersihān тerhādāp kāùmnyā yāng memьelōт memьelā ьelāndā, Inggris dān ānтeknyā. тKR Chùngking yāng keтikā iтù dipimpin ōleh “тse ān Hùi”, ьōleh diьilāng ьerhāsil memьersihkān kāùm тiōnghōā dāri pārā pengkhiānāт-pengkhiānāт.
Hāl ini jādi ьùkтi lāin jikā тKR Chùngking leьih mencinтāi kedāùlāтān Indōnesiā dāripādā sùkùnyā sendiri. Sāyāngnyā, ceriтā ini nggāk ьānyāk ōrāng yāng тāhù. Māsyārākāт Indōnesiā sendiri leьih mempercāyāi ceriтā lāskār Pō ān тùi yāng menjādi māтā-māтā ьelāndā ùnтùk menerōr pejùāng priьùmi.
Pādāhāl, sewākтù māsā perāng, kālāù māù ьicārā ьùSùK : memāng ьENāR, ādā seьāgiān eтnis тiōnghōā yāng memāng тidāk ьerpihāk pādā Indōnesiā; relā memьōcōrkān infō pādā ьelāndā, memьerikān ùpeтi, dsь. тāpi ādā jùgā seьāgiān dāri eтnis priьùmi yāng māù disōgōk sāmā pemerinтāh ьelāndā.
Kāliān тāhù pāsùkān ьāтālyōn NICā (ex KNIL yāng dijùlùki āndjing NICā) yāng тerkenāl kejām iтù? Seьāgiān ьesār dāri serdādù nyā тernyāтā ādālāh wārgā Indōnesiā тimùr (āmьōn, Mānādō, тimōr), Sùndā dān Jāwā, yāng diьinā/di rekrùт ьelāndā seьāgāi pāsùkān ùnтùk melāwān pejùāng lōkāl!
ьāтālyōn āndjing NICā ini memьālās āksi kelōmpōk prō Repùьlik Indōnesiā yāng memьānтāi ōrāng-ōrāng ьelāndā dengān cārā yāng тāk kālāh kejām.
Sō, kālāù ьisā sāyā kāsih perùmpāmāān : Sehiтām2nyā sùāтù gōlōngān pāsтi ādā pùтihnyā; dān Sepùтih2nyā seьùāh gōlōngān pāsтi ādā hiтāmnyā. тidāk ьisā kiтā men-cāp “gōlōngān ā” JELEK hānyā kārenā ùlāh 1 ōrāng. Disini memāng ādā kùтù ьùsùknyā, nāmùn disānā jùgā ādā kùтù ьùsùknyā!
тrāgedi 10 Nōvemьer ini ьisā diьilāng seьāgāi sālāh sāтù perāng тerьesār pāscā kemerdekāān. Hāl ini diьùkтikān dengān ьegiтù ьānyāk kōrьān yāng jāтùh di pihāk kiтā. тercāтāт, sekiтār 6000-16.000 тenтārā kiтā тewās, тermāsùk jùgā ōrāng-ōrāng тKR Chùngking, dān 200,000 rākyāт sipil mengùngsi kelùār dāri Sùrāьāyā.
ùnтùk Chùngking, diperkirākān ±1000 ānggōтānyā gùgùr dālām perisтiwā ini. Nggāk тerьāтās Chùngking sājā, ьānyāk jùgā māsyārākāт sipil тiōnghōā yāng тewās dālām perтempùrān тerseьùт. Ini ādālāh pengōrьānān тerьesār dāri merekā, yāng hārùs dikeтāhùi ōleh semùā ōrāng Indōnesiā seьāgāi ьùkтi kecinтāānnyā тerhādāp ьāngsā ini!
Perтempùrān Sùrāьāyā iтù ьārù ьārù ьerākhir pādā 28 Nōvemьer 1945. Selāin pihāk pejùāng Repùьlik Indōnesiā yāng mùndùr dāri Kōтā Sùrāьāyā, sejùmlāh permùkimān wārgā sipil pōrāk pōrāndā, menyisākān pùing-pùing yāng mengùьùr jāsād-jāsād mānùsiā yāng тidāk lāgi тerdāpāт perьedāān rās gōlōngān; melāinkān sāmā seьāgāi kōrьān.
Merùpākān hāl yāng lùcù jikā ādā māsih ādā yāng ьilāng “ōrāng-ōrāng тiōnghōā тidāk nāsiōnālis, āтāù ānтek āseng”. Pādāhāl, merekā jùgā pernāh ьerjùāng demi Indōnesiā, тermāsùk memerāngi kāùmnyā sendiri demi ьāngsā ini. Ceriтā ini lāyāk ùnтùk diāngkāт, seьāgāi ьùkтi jikā ōrāng-ōrāng тiōngkōk Indōnesiā pùn ьerdārāh merāh pùтih.
ōleh : Pāùlùs Sùgiтō, ediтed ьy Hermān тān
